Kāpēc 1.janvāris
Jaunā gada sagaidīšana naktī uz 1.janvāri neatbilst ne astronomiskiem, ne astroloģiskiem apstākļiem. Var teikt, tas ir brīvi pieņemts datums, un tikpat labi svinēt varētu kaut kad pavasarī vai jebkurā citā gadalaikā. Astroloģijā par nākamo gadu spriež pēc brīža, kad Saule ieiet Mežāža zīmē, šogad tas bija 22.decembra 6.19 no rīta. Kāpēc gan Jauno gadu nesagaidīt šajā brīdī? Vai arī naktī, kura ir pēdējā visgarākā, - no 23. uz 24.decembri? Kāpēc gan nepagriezt "kalendāra ripu" atpakaļ, lai Jaunais gads un arī 1.janvāris atbilstu kādam no šiem notikumiem?
Senās tautas gadu miju patiešām pielāgoja dabas cikliem. senajiem grieķiem tie bija Ziemas saulgrieži, senajā Mezopotāmijā - pavasara saulgrieži, bet senajā Ēģiptē - rudens saulgrieži. Visu izmainīja Romas impērija, un tieši romieši ir "vainīgi" pie tā, ka mums ir tik gadas brīvdienas gada nogalē un divi svētki tik tuvu viens otram.
Sākumā romiešiem bija Mēness kalendārs ar 10 mēnešiem, un gada sākums - 1.martā, Tad, VII gs.p.m.ē imperators Numa Pompīlijs veica kalendāra reformu, pievienojot vēl 2 mēnešus, - janvāri un februāri. Janvāra nosaukums - par godu dievībai Jānusam, ko attēloja kā cilvēku ar 2 sejām, viena no kurām skatās atpakaļ, pagātnē, otras skatiens vērsts uz priekšu, uz nākotni. Tas pats par sevi jau bija labs simbols gadu mijai.
Tomēr ar laika skaitīšanu Romas impērijā īstas kārtības vēl nebija, jo kalendārs vēl bija pielāgots Mēness cikliem, tāpēc to bija grūti saskaņot ar gadalaiku maiņu. Bija arī tādi paradoksi kā patvarīga dienu pievienošana kārtējam gadam, ko veica korumpētie priesteri, lai pagarinātu kāda politiska darboņa pilnvaru laiku.
46.g.p.m.ē kārtību šajā lietā ieviesa imperators Gajs Jūlijs Cēzars, kurš ar Aleksandrijas astrologa Sozigēna palīdzību izveidoja Jūlija kalendāru, kas, līdzīgi kā senajiem ēģiptiešiem, balstījās uz Saules cikliem. Tad arī 1.janvāris uz laiku laikiem tika noteikts par Jaunā gada pirmo dienu. Diemžēl, diemžēl, astrologs neparūpējās par to, lai 1.janvāris būtu atbilstīgs arī astroloģiskiem notikumiem, un visticamāk, te atkal vainojamas politiskas, nevis zinātniskas intereses.
Ar laiku romiešu kalendārs izplatījās visā Eiropā. Pēc impērijas sabrukuma to uz kādu laiku aizmirsa, jo baznīca, kas aizvien vairāk pārņēma laicīgās varas grožus, uzskatīja, ka jaungada svinēšana ir tāda pagānu padarīšana. Nu gadus skaitīja kā nu kurā reģionā ienāca prātā. Un, jāsaka, dažuviet, visai saprātīgi atkal sāka gada ritējumu skaitīt no Ziemas saulgriežu brīža. Tomēr nebija nekādas vienotības, turklāt netika ņemts vērā, ka gadā nav tieši 365 dienas, bet gan 365,2425 dienas. Šī fakta ignorēšana neizbēgami noveda pie haosa laika skaitīšanā.
Tā tas vilkās diezgan ilgu laiku, līdz beidzot ar Romas pāvesta Gregora XIII svētību un vācu astronoma Hristofora Klāvija praktisku izpildījumu tika beidzot viss precīzi sakārtots, un 1582.gadā gaismu ieraudzīja Gregora kalendārs. Katoliskās valstis to sāka lietot tūlīt pat, bet pareizticīgie un protestanti pievienojās vēlāk, piemēram, Anglija - tikai 1752.gadā. Ar Krievijas cara Pētera I rīkojumu Jaunā gada sākums no 1.septembra uz 1.janvāri tika pārcelts 1700.gadā, bet pašu Gregora kalendāru Krievijā sāka lietot tikai 1918.gadā.