Saturna un Plutona vēsturiskie aspekti
Pirms turpināt, vēlamies pievērst uzmanību trim apstākļiem. Pirmkārt: ne vienmēr globāli svarīgi notikumi ir tādi, kas tūlīt un nekavējoties apgriež kājām gaisā visu pasaules kārtību. Varbūt apgriež, bet ne tūlīt. Par pēkšņiem, graujošiem notikumiem atbild Urāns. Plutons ir kardinālu, pamatīgu pārmaiņu rosinātājs. Savukārt Saturns - astroloģiskais "skolotājs", noteikumu, robežu, principu un šķēršļu ieviesējs (īpaši jau Hamburgas astroloģijā). Abu planētu kopējā enerģija, ja vien tām nepievienosies Marss, Urāns vai Vulkāns (Hamb.astr.) būs vērsta drīzāk nevis uz kaut kādiem tūlītējiem, revolucionāriem procesiem, bet jaunas kārtības, jaunu principu ieviešanu. Tas var būt arī starts tālākām pārmaiņām, - vienu šādu gadījumu tūlīt aplūkosim. Otrkārt: vēl un vēlreiz gribam uzsvērt - neviena planētu kombinācija, lai cik ļauna un bīstama neliktos, nenozīmē tādu vai citādu notikumu neizbēgamību. Planetārās enerģijas stimulē notikumus, enerģētiski uzlādē dazādas iespējamības, bet, ja cilvēki ir brīdināti un apzinās, kas notiek, viņi var pretoties negatīvajām izpausmēm un tās pat pārvērst pozitīvos notikumos! Te arī slēpjas astroloģijas vislielākā nozīmē - brīdināt un apbruņot cilvēkus ar zināšanām. Treškārt: planētu aspektu ietekme sākas vairākus mēnešus pirms kulminācijas un turpinās arī kādu laiku pēc tās.
Pēc pagarā ievada pievēršamies notikumiem, kas risinājās iepriekšējā Saturna un Plutona konjunkcijā. Tā notika no 1982.gada septembra līdz 1983.gada feburārim. Pēc tam, planētu retrogrādās kustības rezultātā no 1983.gada aprīļa līdz oktobrim notika atkārtota satuvināšanās.
Pārlūkosim vēstures notikumus.
1982.gadā Polijā notiek pretošanās kustības "Solidaritāte" protesta akcijas, kas vērstas pret padomju varas faktisku okupāciju un komunistisko režīmu. Tuvojoties gada nogalei, protesti kļūst masveidīgi. "Solidaritātes" darbība tiek aizliegta, taču pretošanās režīmam nebeidzas, kā rezultātā 1989.gadā šī kustība uzvarēja.
1982.gada 10.novembrī nomirst PSKP CK ģenerālsekretārs, faktiski, visas Padomju Savienības līderis Leonīds Brežņevs. Viņa vietā stājas VDK (čekas) galvenā persona Jurijs Andropovs, kurš jau sen tiecās pēc varas, mērķtiecīgi iznīcinot visus iespējamos pretendentus. Ar šo brīdi Padomju Savienība sper soli pretī savam sabrukumam, - ģenerālsekretāri mainās viens pēc otra, līdz pēdējais līderis Mihails Gorbačovs noved kolapsu līdz galam (par šo tēmu sarakstīti daudzi vēsturiski pētījumi, kas gan neattiecas uz astroloģiju). Starp citu, viņš bija tas padomju valsts vadītājs, kurš no PSRS puses pielika punktu t.s aukstajam karam, kas abu planētu konjunkcijas laikā bija pieaudzis līdz dramatiskai kulminācijai, draudot pasaulei ar kodolkatastrofu. Viņa ieviestais "jaunās domāšanas" princips saļodzīja komunistiskā bloka iekšienē valdošo disciplīnu, kā rezultātā 1989.gada rudenī Austrumeiropai pāri vēlās revolūciju vilnis, valstīm atbrīvojoties no vecajiem režīmiem (šī laika perioda planētu stāvoklis būs atsevišķs stāsts).
1983.gadā bruņošanās sacensība un aukstais karš pieņemas spēkā. Amerikāņi izvieto Eiropā kodolraķetes Pershing. Padomju Savienība izvieto kodolraķetes Vācijas Demokrātiskajā republikā un Čehoslovākijā. Maksimālo spriedzi attiecības sasniedz 1983.gada 1.septembrī, kad PSRS notriec Dienvidkorejas pasažieru lidmašīnu, nogalinot 269 cilvēkus. Atrodamies uz Trešā pasaules kara sliekšņa, lielvalstu kodolraķetes un karaspēki atrodas visaugstākajā kaujas gatavībā. Skolās notiek apmācības, kā rīkoties kara, tai skaitā kodolkara gadījumā, pilsētās tiek izmēģinātas trauksmes sirēnas, iedzīvotājiem jāaizlīmē logi ar papīra lentēm... Esam jau gandrīz pārliecināti, ka neizbēgt postošam karam.
Tad, 1985.gadā, beidzoties tam procesam, kas aizsākās Saturna - Plutona konjunkcijas laikā, PSRS līderis M.Gorbačovs spēra pirmos soļus situācijas normalizēšanā. Kaut Padomju Savienība no savas agresīvās politikas atkāpās negribīgi, paliekot ASV un rietumu pasaules ideoloģiska pretiniece, 1987.gadā mēs jau dzirdam par "jaunu politisko domāšanu", PSRS un ASV līderu tikšanos, aicinājumiem uz mieru un atbruņošanos, līdz beidzot 1989.gadā jau var runāt par aukstā kara un spriedzes beigām.
Protams, pasaule arī pēc 1983.gada turpina būt nemierīga, notiek asinsizliešana un karadarbība, sprādzienbīstama situācija valda daudzviet, parādās arī ekoloģiskās katastrofas draudi. Tomēr 3.Pasaules kara iespējamība, kas 1982.-1983.gadā sasniegusi maksimumu, pakāpeniski samazinās. Rodas priekšnoteikumi padomju impērijas sabrukumam un jaunai pasaules kārtībai.
*
Tagad, 37 gadus vēlāk, atkal esam spriedzes situācijā. Īpaši globālā spriedze pieaug pēdējos gados. Tikko (iespējams) izvairījāmies no bīstama globāla konflikta, kas varēja pārvērsties par Pasaules karu. Nekas vēl nav beidzies. Kaut kādu notikumu iespējamību palielina Marsa aspekta klātbūtne planētu konjunkcijā - šī kombinācija pastāvēs līdz 18.-19.janvārim.
Pati Saturna un Plutona konjunkcija beigsies tikai martā, bet augustā un septembrī abas planētas atkal satuvināsies, iesaistīsies vēl citu planētu enerģētiskās kombinācijas ar paaugstinātu bīstamību. Tāpēc var teikt, ka nākotnes attīstībai ir svarīgs viss 2020.gads. Tagad ir īstais brīdis uzmanīgi sekot līdzi notikumiem globālajā politikā, kā arī zinātnes un tehnikas inovācijām, lai mēģinātu uzminēt, kurā brīdī un kādā virzienā notiks nākamais pasaules attīstības pavērsiens.
/turpmāk vēl/